Nosūtījām vēstuli  vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministram Edmundam Srūdžam, kurā prasām pievērst uzmanību vēl joprojām neatrisinātai problēmai  – pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas neatbilst Vispārējās izglītības likuma 21. pantam, kas nosaka, ka vetējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma. Cerams, ka ministrs piekritīs ar mums satikties, un mums izdosies pārliecināt viņu par aktīvas rīcības nepieciešamību. Vēstule LR vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministram

Vakar, 20.decembrī, publiski pavīdēja neprecīza informācija par Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē it kā paustu ieceri par to, ka gan privātie, gan pašvaldības bērnudārzi vecākiem tuvākajos gados varētu izmaksāt vienādi.

Vecāku iniciatīvas grupa „Nauda seko bērnam” norāda, ka šī informācija ir kļūdaina idejas interpretācija. Sēdē tika pārrunāta iecere sadalīt esošo pašvaldības finansējumu, kas paredzēts pirmsskolas izglītībai, vienlīdzīgi visiem attiecīgajā pašvaldībā deklarētajiem bērniem pirmsskolas vecumā, neatkarīgi no tā, vai bērns apmeklē privāto vai pašvaldības bērnudārzu.

Lai to īstenotu, valstī būtu nepieciešama vienota sistēma, kā tiek aprēķinātas vidējās izmaksas par bērna uzturēšanu attiecīgajā pašvaldības bērnudārzā. Savukārt ņemot vērā, ka esošā finansējuma pirmsskolas izglītībai varētu būtu par maz, lai vidējās uzturēšanās izmaksas segtu visiem pašvaldībā deklarētajiem bērniem pilnā apjomā, kopējos līdzekļus būtu jāsadala visiem pirmsskolas vecuma bērniem vienlīdzīgi un starpība par bērna uzturēšanu gan pašvaldības bērnudārzā, gan privātajā bērnudārzā jāpiemaksā vecākiem pašiem.

Tas gan nenozīmē, ka vecākiem, kuru bērni apmeklē pašvaldības bērnudārzu, būs jāmaksā tieši tāda pati summa kā tiem vecākiem, kuru bērni apmeklē privātu pirmsskolu – šī starpība atkarīga no bērna uzturēšanās izmaksām attiecīgajā bērnudārzā.

Tātad – sadalām plācenīšus visiem pašvaldības bērniem vienādi. Ja plācenīšu mazāk nekā bērnu, tos nāksies sadalīt tā, lai visiem bērniem tiktu vienādi. Taču, lai bērns būtu paēdis, vecākiem jāpiemaksā. Attiecīgi – ja vecāks vēlas bērnam lielāku vai garšīgāku plācenīti, viņš maksā vairāk.

Vispārējās izglītības likums paredz, ka pašvaldības finansējums pirmsskolas izglītībai sadalāms vienlīdzīgi visiem pirmsskolas vecuma bērniem. Ja pašvaldībai šim nolūkam naudas ir mazāk nekā pirmsskolas vecuma bērnu, tad katram tiks mazāka summa, kas var nenosegt uzturēšanos bērnudārzā, tādējādi vecākiem var nākties piemaksāt starpību.

"Kad mūs neielaida pa durvīm, rāpāmies pa logu. Kad arī tur neļāva iekļūt, līdām caur skursteni, bet savu panācām," tā sadarbību ar Rīgas domi pēc foruma "Rīga dimd, iedzīvotāji runā" laikrakstam Latvijas avīze tēlaini raksturo biedrības "Nauda seko bērnam" vadītāja Diāna Blūma.

"Daudzi uzskata – nav vērts ne par ko iet un cīnīties, jo tā būs cīņa ar vējdzirnavām un neviens viņu nesadzirdēs. Taču es saku – nē, ir jāiet un jārunā. Turklāt – jāpiedāvā konstruktīvs risinājums, kas ātrāk ļaus sasniegt vēlamo rezultātu," ir pārliecināta Diāna.

Rakstu lasiet šeit

Lūk, atbilde no Rīgas Domes uz vēstuli, kurā aicinājām aktīvi rīkoties, lai pašvaldības finansējums tiktu sadalīts visiem pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem vienlīdzīgi jeb atbilstoši izmaiņām Vispārējās izglītības likumā.

Atbilde no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta

Saņēmām atbildi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz mūsu vēstuli, kurā aicinājām Rīgas Domi aktīvi rīkoties, lai pašvaldības finansējums tiktu sadalīts visiem pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem vienlīdzīgi jeb atbilstoši izmaiņām Vispārējās izglītības likumā. Atbilde uz mūsu vēstuli no VARAM

Pirms laiciņa nosūtījām vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kurā uzstājām, lai LR Izglītības un zinātnes ministrija novērstu pieļautās kļūdas sekas un papildus informētu pašvaldības un sabiedrību par Vispārējās izglītības likuma grozījumu patieso domu, kā arī sekotu, lai minētais likuma pants pašvaldībās tiku ievērots.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atsūtīja atbildi, kurā apliecina, ka IZM ir neprecīzi iztulkojusi likumdevēja gribu.

Atbilde no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas par bērnudārzu peejamību

Lai apkopotu informāciju, kā reģionos sokas ar vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu pirmsskolas izglītības iestādēm visiem bērniem no pusotra gada vecuma,  vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko bērnam pirms diviem mēnešiem nosūtīja lūgumu vairāk nekā 20 pašvaldībām ar lūgumu skaidrot, vai tās plāno ieviest principu „nauda seko bērnam” pirmsskolas izglītībā. Lūk, ko tās atbildēja.

Principam par vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītībai ir divas nozīmes. Pirmkārt, jāizveido skaidra un pārskatāma kārtība pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu rindām. Otrkārt, pašvaldības atvēlētajam finansējumam jāseko bērnam arī tad, ja viņš apmeklē privāto pirmsskolas izglītības iestādi.

Kopš 2011. gada 3. augusta Vispārējās izglītības likuma 21. pants nosaka, ka vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem jau no pusotra gada vecuma. Saeimai un Izglītības un zinātnes ministrijai līdz šim bija atšķirīgs šā panta skaidrojums. Tomēr beidzot likumdevējs ir devis skaidru atbildi, ko nozīmē "vienlīdzīga pieeja pirmsskolas izglītības iestādēm".

Kā tapa grozījumi

Saeimā skatot likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" otrajā lasījumā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniedza divus priekšlikumus. Viens no tiem bija vienlīdzīgas pieejas nodrošināšana pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem no pusotra gada vecuma.

Saeimas sēdē, apspriežot likumprojektu, komisijas vārdā deputāte Ina Druviete uzsvēra: "Šim likumprojektam ir iesniegti divi priekšlikumi izskatīšanai otrajā lasījumā, un abus priekšlikumus komisija ir atbalstījusi vienbalsīgi. Pirmais priekšlikums ir politiska izšķiršanās par valsts atbalstu pirmsskolas izglītībai. Pagaidām ir runa par politisku atbalstu, vēl ne finansiālu, bet arī visgarākais ceļš sākas ar pirmo soli. Mūsu komisijas priekšlikums ir šāds: vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma. Pagaidām - vienlīdzīgu pieeju. Bet visi kopā domāsim arī par lielāku atbalstu ģimenēm!"

"Pašvaldības finansējums pirmsskolas izglītībai sadalāms vienlīdzīgi visiem bērniem un seko uz bērnudārzu neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldības vai privāta iestāde."
Savukārt Saeimas deputāts Raivis Dzintars sēdes debatēs precizēja: "Lietas būtība ir vienkārša. Pašlaik, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, ir apmēram 34 tūkstoši bērnu, kuru vecākiem lielajās pilsētās ir problēma - rindas uz bērnudārziem. Ir daļa bērnu, kuriem ir paveicies tikt pašvaldību bērnudārzos un šos pakalpojumus saņem tikpat kā bez maksas, bet citiem, kas ir rindās, šiem nosauktajiem 34 tūkstošiem, par iespēju iegūt līdzīgu pakalpojumu privātajos bērnudārzos ir no savas kabatas jāmaksā 200, 300 vai vēl vairāk latu mēnesī. Priekšlikums paredz likumā iestrādāt vienlīdzīgas pieejas principu attiecībā uz licencētiem bērnudārziem, tātad gan privātiem, gan pašvaldību bērnudārziem. Tas attiektos uz visiem bērniem no pusotra gada vecuma, tā pašvaldības mudinot, ja nepieciešams, ieviest principu "Nauda seko bērnam", un novērstu šo dzimstību bremzējošo un klaji nevienlīdzīgo sistēmu."

Ministrija grozījumus iztulko citādi

Augusta vidū novadu un republikas pilsētu izglītības pārvalžu un izglītības speciālistu seminārā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) grozījumus skaidroja pavisam citādi. Proti, pašvaldībām bērnam no pusotra gada vecuma ir jānodrošina tikai iespēja pieteikties uz rindu pašvaldības bērnudārzā. Tas, protams, bija pretrunā ar iepriekš pausto Saeimas informāciju un padarīja likuma grozījumus bezjēdzīgus. IZM informēja: "Pašvaldības obligāts pienākums nodrošināt bērnu ar pirmsskolas izglītību ir tikai tiktāl, cik tas attiecas uz bērnu no piecu gadu vecuma obligātu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. Atlikušās brīvās vietas pašvaldība var piedāvāt jaunākiem bērniem. Šādos apstākļos, ņemot vērā to, ja bērniem, kuri jaunāki par pieciem gadiem, brīvo vietu pirmsskolas izglītības iestādē nepietiek, ir pieļaujams pašvaldībai reģistrēt bērnus rindā."

"Atšķirīgā likuma normas traktējumā vainojama nepilnvērtīgā komunikācija starp IZM darbiniekiem jeb ministrijas juristu neprecīzais skaidrojums saviem speciālistiem."
Dīvaino IZM skaidrojumu pamanīja vecāku iniciatīvas grupa "Nauda seko bērnam", kas lūdza Saeimas kā likumdevēja skaidrojumu jaunpieņemtajai normai.

13. septembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, tiekoties gan deputātiem, gan IZM pārstāvjiem, juristiem, vecāku un privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvjiem, tika noskaidrots, ka atšķirīgā likuma normas traktējumā vainojama nepilnvērtīgā komunikācija starp IZM darbiniekiem jeb ministrijas juristu neprecīzais skaidrojums saviem speciālistiem.

Saeimas komisija skaidro, ko nozīmē likuma norma

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, atbildot uz Izglītības un zinātnes ministrijas lūgumu sniegt komisijas viedokli par likumdevēja mērķi, grozot Vispārējās izglītības likumu, atkārtoti uzsvēra parlamenta gribu nodrošināt vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma.

"Saeima jau vasarā atbalstīja komisijas priekšlikumu, Vispārējās izglītības likuma 21.pantā iestrādājot principu, ka pašvaldībām savā teritorijā jānodrošina vienlīdzīga pieeja pirmsskolas izglītības iestādēm visiem bērniem no pusotra gada vecuma," skaidro komisijas priekšsēdētāja I. Druviete. "Šis princips ir nozīmīga politiskā izšķiršanās. To atbalstot, deputāti vēlas redzēt, ka pašvaldības finansējums, lai cik liels vai mazs tas būtu, bērnam seko arī uz privāto bērnudārzu," uzsver Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja. Tas nozīmē, ka esošais pašvaldības finansējums pirmsskolas izglītībai sadalāms vienlīdzīgi visiem bērniem un seko uz attiecīgo bērnudārzu neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldības vai privāta iestāde.

Lolita Lūse, LV portāls.